Zinātne ir pierādījusi, ka visas emocijas ietekmē ne tikai sirds darbību, bet arī visu citu organisma sistēmu – gremošanas sistēmas, endokrīnās sistēmas, nervu sistēmas, imūnsistēmas un citu – darbību. Pozitīvas emocijas, piemēram, prieks, pateicība un līdzjūtība, veicina harmonisku organisma darbību, uzlabojot hormonu līdzsvaru, imūnsistēmas spēju aizsargāt organismu un smadzeņu darbību, kas veicina skaidru domāšanu un produktivitāti. Savukārt negatīvu emociju iedarbība ir pretēja.  

Emocijas ir cieši saistītas ar mūsu attieksmēm, uzskatiem un ieradumiem, jo tās ietekmē to, kā uztveram situācijas, kā reaģējam uz ārējiem faktoriem un kādas izvēles ikdienā pieņemam. Ja cilvēks ilgstoši piedzīvo negatīvas emocijas, šīs reakcijas kļūst par ieradumu, veidojot noteiktus domāšanas un uzvedības modeļus. Tomēr, apzināti trenējot sirds koherenci un pozitīvu emocionālo stāvokli, iespējams pārprogrammēt nervu sistēmu, mazināt stresa ietekmi un mainīt ieradumus uz tādiem, kas veicina līdzsvarotu un veselīgu dzīvi.

Meditācijas radītas, izmantojot pašregulācijas tehnikas. Meditāciju mērķis ir radīt sirds koherenci, uzlabot veselību, paaugstināt enerģijas līmeni un produktivitāti, mainīt attieksmes, uzskatus un ieradumus.

Sirds koherence ir fizioloģisks stāvoklis, kurā sirdsdarbības ritma svārstības ir saskaņotas ar prāta un emociju aktivitāti, veicinot optimālu ķermeņa sistēmu (nervu, hormonālās, gremošanas u.c.) un kognitīvo funkciju (uztvere, koncentrēšanās, lēmumu pieņemšanas, problēmu risināšanas, atmiņa u.c.) darbību. Tā ir prasme harmonizēt un regulēt sirdsdarbības ritmu, kas palīdz uzlabot veselību, nodrošināt skaidru domāšanu, palielināt enerģijas līmeni un veicināt produktivitāti.